... jo viss, kas reiz bijis, kaut kur atmiņās klīst un nav zudis

mieram

 

tāds kā atskats

   Ir klāt septembris, lai arī, cik ļoti to nevēlos. Vasara pagājusi. Jāteic, ka krāsaina un emocijām pārbagāta vasara. Izlaidumi, līgošana pāris dienu garumā, no bērnu ballītēm līdz pat pilngadību un "acīšu'' svinēšanām, zaļumi, zaļumi, zaļumi. Daudz zaļumu. Ikgadējie pilsētas svētki, mūsu filmu vakari un Ventspils svētki. Pats sirdij tīkamākais vakars, atrodot ko zaudētu un izdzīvojot to visu atkārtoti. Un pēdējās vasaras nedēļas, ieslīgstot dīvānā ar tēju, mūziku un pārdomām. 

   Tam visam pāri ir draugi, mani mīļie. Starts 12. klasei. Redzēsim, ko tā nesīs.

   Gandrīz jebkurā lietā visam ir jābūt līdzsvarā. Tu, cilvēk, nevari raut, plēst un ņemt tikai sev. Tev ir arī jādod. Bet ir arī otra galējība - tu tikai dod, dod un dod, bet nesaņem pretī. Ar laiku liekas, ka esi izsmelts un no tā vairs nav ne prieka, ne laimes.

   Ir jauki redzēt, ka kādam veltot savu laiku, mīlestību un rūpes, viņam ir labi. Tomēr gribas saņemt tik pat daudz atpakaļ. Un pat vēl vairāk.